Šogad tirgus likās neiztaigājams. Un apmeklētāju jūra....
Tikai otrajā dienā sanāca apskriet daļu no tirgus, jo visu jau nebija iespējams. Katru gadu cenšamies tirgū atrast kaut ko īpašu, savādāku. Šogad vislielākā sajūsma bija par pašiem tirgotājiem.
Vai nav skaista meitene?! Kā teiktu mūsu tētis - piens un asinis!
Vai šis puisis ar tauriņu. Tik paties...
Un šie rūķi! Varētu teikt tā - Brīvdabas muzeja gadatirgus klasika. Katru gadu viņi ir, no Amerikas.
Un vēl, milzīgs paldies tam cilvēkam, kas izšuva un šuva kopā šo adatu spilventiņu! Jo par to naudiņu, ko par viņu samaksājām ir par maz, lai novērtētu iegūldīto darbu. Bet tas ir jāmācās, jāmācās novērtēt savu darbu.
Paldies par daudzajiem labajiem vārdiem un to, ka uz māju braucām tukšām somām un pilnas iedvesmas strādāt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru